Dzīve un darbs

 

 
 

Vilhelms Purvītis, mūsu slavenākais ainavists, dabasskatu glezniecības skolas pamatlicējs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, dzimis 1872. gada 3. martā Rīgas apriņķa Jaunpils (Zaubes) pagastā. 1897. gadā viņš beidza Pēterburgas Ķeizarisko Mākslas akadēmiju, un drīz vien ar savām sniegotajām ainavām guva atzinību Parīzē, Lionā un Minhenē, kas tajā laikā bija ārkārtīgi spēcīgs impulss latviešu tautas nacionālās pašapziņas veicināšanā. 1919. gadā Vilhelms Purvītis kļuva par Rīgas Pilsētas mākslas muzeja direktoru, un sadarbībā ar pilsētas domi centās papildināt kolekciju gan ar vecmeistaru, gan jauno mākslinieku darbiem. Savukārt 20.–30. gados viņš rīkoja vērienīgas latviešu mākslas izstādes Stokholmā, Varšavā, Vīnē, Parīzē, Londonā un citur Eiropā.

 

Vilhelma Purvīša ainavas atspoguļo pavasara atmodu ar kūstošu sniegu un plaukstošiem bērziem, kā arī rudens krāsainību. Vērojot un izceļot gleznā dabas būtību, viņš necentās pēc konkrētas vietas atpazīstamības un līdzīgas ainas vērojamas gan Vidzemē, gan Kurzemē. Purvītis pirms gleznošanas procesa ilgstoši vēroja dabu, un katrai jaunai kompozīcijai vispirms radīja formu, krāsu, līniju un laukumu uzbūves variantu studijas: “Es darbam izlietoju katru stundu, katru minūti... Dzīvot bez darba nevaru, tad man kā instinktīvi pietrūkst.” Vilhelmu Purvīti mēdza dēvēt par sniega psihologu un fiziologu, atzīstot, ka katra sniegā iemītā pēda, katrs lūzums un niecīgākā ēniņa vai gaismas svītriņa gleznā nav nejaušība, bet pārdomāts akcents, nepieciešams sniega formas un tiešamības izcelšanai.

 

Purvītis Latvijas dabu ir gleznojis visos gadalaikos, visos diennakts stundu apgaismojumos. Nevienā no viņa daiļrades periodiem nevar runāt par vienojošu krāsu gammu, jo tās izvēle atkarīga no izvēlētā sižeta un gadalaika. Līdz Pirmajam pasaules karam meistara glezniecību var raksturot kā salīdzinoši rāmu, līdzsvarotu un atturīgu. Taču 20. gs. 20. gados palielinājās krāsas nozīme, kopā ar triepiena daudzveidību apliecinot tendenci uz ekspresiju un dinamiku.

1944. gada rudenī Vilhelms Purvītis devās trimdā uz Vāciju, un mira 1945. gada 14. janvārī Badnauheimā.

 

 

 

 

 

 

home

Vecjauži fonds

Vecjauži dzimšanas māja

Vilhelms Purvītis 

darbības

Jaunumi

foto arhīvs

informācija